Kviešu zelmenis un enzīmi.

Pirmais, kas piemin Dzīvo ēdinu ir Jēzus Kristus zemāk pieminētajā esēņu evaņģēlijā. Savukārt Pasaules Miera evaņģēlijā no esēņiem IV daļā teikts, ka visa zaļā zāle ir piemērota cilvēka ēšanai, it īpaši zaļais zelmenis no graudiem.

1940. gadā Čarlzs Keterings (Charles Kettering), General Motors priekšsēdētājs, ziedoja prāvu naudas summu, lai izpētītu augu hlorofilu. Hlorofilu pētīja īpaša ārstu komisija, izmantojot visu FDA pieprasītos standartus. Tika uzrakstīti vairāk kā 40 raksti dažādos medicīnas žurnālos par hlorofila vareno dziedinošo spēku uz cilvēka organismu. Vēlāk šis atklājums tika nolemts aizmiršanai. Kāpēc? Ļoti vienkārši. Zāļu kompānijas nojauta, ja katrs indivīds zinātu, ka hlorofils no viņu mājas dārza spēj ārstēt daudzas slimības, viņi nepirktu dārgās farmācijas tabletes. Un vispār, kurš ar šādu atklājumu var nopelnīt? Tāpēc tas tiek pasludināts par pseidozinātnisku. Atkal spēlējam spēli- mēs labie, jūs sliktie.

Nedaudz vēlāk pēc hlorofila pētījuma, kāda drosmīga sieviete Bostonā vārdā Anna Vigmora (Ann Wigmore), uzspļāva visai tradicionālajai medicīnai un izārstēja sevi no vēža vienkārši dzerot zaļas zāles sulu. Vēlāk viņa sāka tuvāk pētīt augu dziedinošās spējas. Kopā ar Dr. Erpu Tomasu (Dr. Earp Thoma) atrada vairāk kā 4700 dažādas cilvēkam ēdamas zaļās zāles un lapas. Vēlāk nonāca pie secinājuma, ka viss piemērotākā un enzīmiem bagātākā ir kviešu zelmeņa sula. Viņa aizsāka institūtu Bostonā (AnnWigmore Institute), uzrakstīja 35 grāmatas par zaļajiem zelmeņiem un dzīvo uzturu kā arī iedvesmoja daudzus cilvēkus visā pasaulē izārstēt savas slimības.

Kopš Annas Vigmoras laikiem ir bijuši arī citi pētījumi šajā jomā. Piemēram, Japānu farmaceita un zinātnieka Jošihide Hagivara (Yoshihide Hagiwara) veica pētījumus par miežu zelmeni. Pats būdams smagi slims pēc daudziem neveiksmīgiem mēģinājumiem sevi ārstēt ar tabletēm un tradicionālo medicīnu, nonāca pie secinājuma, ka tieši sintētiskās tabletes padara cilvēku vēl slimāku.

Un J. Hagivara sāka studēt klasisko Ķīniešu medicīnu un atrada seno Ķīniešu medicīnas ārstu teikto, ka ēdiens ir tas, kas dod īstu veselību un kļūst par vislabākajām zālēm. Mūsdienu Rietumu medicīnas tēvs Hipokrāts ir izteicies līdzīgi- Lai tavs uzturs būtu tavas zāles. Anna Vigmora mācija, ka cilvēka ķermenis pats kļūst par ārstu, kad tam tiek iedoti pareizi darbarīki (Dzīvs ēdiens).

Piemēram, kviešu zelmenis satur visus cilvēkam nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, bet pats galvenais, ka tajā ir enzīmi jeb fermenti. Kas tie tādi? Izrādās, ka enzīmi ir tie, kas atšķir dzīvu pārtiku no mirušas. Doktors Eduards Houels (Dr. Edward Howell), viens no dabiskās atveseļošanās sistēmas pamatlicējiem, secināja, ka "dzīvības enerģijas vienības" sairst temperatūrā, kas augstāka par piecdesmit grādiem.

Fermenti ir vielas, kas padara iespējamu dzīvību kopumā. Tie ir kā strādnieki, kas veido organismu tāpat, kā celtnieki būvē māju. Barības vielas, vitamīni un minerālvielas ir tikai būvmateriāli, visu darbu paveic fermenti. Fermenti sastāv no olbaltumvielu transportētājiem, kas uzlādēti ar enerģiju tāpat kā elektriskā baterija.

Kā tad mēs tiekam pie šiem fermentiem?

Kad cilvēks ir jauns dabiski iedzimtie enzīmi piepilda katru šūnu, gadiem ejot, cilvēks iztērē savus dārgos enzīmus ēdot ceptu ēdienu, patogēnie mikrobi, vīrusi, ķīmiskie medikamenti un uztura bagātinātāji, tikai palīdz izlietot organismā enzīmus. Testi ir pierādījuši, ka 70 gadus veciem cilvēkiem ir uz pusi mazāk enzīmu nekā 20. gadus vecam cilvēkam. Novecošana ir enzīmu izsīkums. Aizkuņģa dziedzeris, kas ražo gremošanas veicinošos enzīmus ar gadiem kļūst mazāk prasmīgs un nesaražo pienācīgu daudzumu enzīmu. Tas nozīmē divas lietas: gremošanas traucējumi un samazināta vitamīnu un minerālvielu uzņemšana no ēdiena. Jūs varat ēst sabalansētu uzturu, tomēr ciest no vitamīnu trūkuma, kas var novest pie to trūkuma organismā. Šāds bioķīmiskais process var novest pie svara uzņemšanas. Korpulents cilvēks ciešs no totāla enzīmu trūkuma organismā. Agra novecošana un organisma nespēja cīnīties pret slimībām ir tikai enzīmu trūkuma iemesli.

Šī ierobežotā enerģijas rezerve ir domāta visam mūžam. Tas tā kā saņemt noteiktu starta kapitālu, ja visu iztērēsi iestāsies bankrots. Tā arī šajā situācijā, iztērēsi visu enzīmus, apsīks viss vitālais spēks. [Zelands 92-94, 2008]

Kā uzsver Dr. Eduards Houels, tas ir viens no galvenajiem iemesliem visu slimību, priekšlaicīgas novecošanās un pāragras nāves iemesliem. Termiski neapstrādāts ēdiens satur savus fermentus, kas ļauj īstenot autolīzi- ēdiens tiek viegli sagremots, tāpēc, ka vārās pats savā sulā. Taču, lietojot uzturā ceptu un vārītu uzturu, kur visi fermenti ir nogalināti, organisms ir spiets lietot pats savus dārgos fermentus. Tas tad arī izraisa fermentu potenciāla samazināšanos.

Divas unces (60 ml) zaļā zelmeņa ir ekvivalents četrām uncēm zaļo dārzeņu (114 g) . Tukšā kuņģi tas asimilējas 20 minūšu laikā. Hlorofila (zaļajā zelmenī) un hemoglobīna molekulārā uzbūve ir līdzīga. Vienīgā atšķirība ir tāda ka centrālais elements hlorofilā ir magnijs, bet hemoglobīnam ir dzelzs. Hlorofils organismā no indīgā ogļskābā dioksīda atbrīvo skābekli. Tas kavē un samazina anaerobo baktēriju (slimību izraisošie mikroorganismi) veidošanos un normalizē asinsspiedienu kā arī stimulē audu šūnu augšanu. Zaļā zelmeņa sula izlīdzina rētas plaušās, kuras veidojas no rūpnīcu un mašīnu gāzēm. Palīdz izvadīt toksīnus no organisma, paaugstina dzelzs līmeni asinīs. Novērš blaugznas un matu sirmumu, ja ar zelmeņa sulu izmasē galvas ādā. Ar zelemeni skalo muti, lai novērstu zobu sairšanu un bojāšanos, palīdz pret sāpošu kaklu. Skalo dzimumorgānus ja ir iekaisums. Palīdz pret ādas psoriāzi un ekszēmu. Zaļais zelmenis ir bagātākais A un C vitamīna avots. Kā arī ir Ca, Mg, Fe, P, Zn, Co.

Es pats iestādīju astoņas kastes ar kviešu zelmeni. Tā kā mans fotoaparāts ir pie Milzītes, tad parādīšu from google, kā izskatās mana palodze.

Kviešu zelmeni audzē ļoti vienkārši. Pa nakti iemērc kviešus un no rīta piebriedušos graudus iestāda mitrā zemē. Vasaras laikā zelmenis izaug nedēļas ar pus laikā. Zelmeņa zaļo daļu nogriež un samaļ gaļas mašīnā, ar marli sulu atdala no biezumiem. Viena glāze dienā apgādās organismu ar 30 reizes vairāk vitamīniem nekā vesela bļoda jūsu iecienītāko dārzeņu.

Avoti:

1. Zēlands, Vadims. Realitātes Pavēlnieks. Convictor, 2008.

2. http://www.growwheatgrass.com/ (skat. 19.05.2010)

3. The history of Wheatgrass.

Attēls no Hipokrāta institūta arhīva.