31. diena Do it yourself jeb Mājas žāvētava

>> pirmdiena, 2010. gada 26. aprīlis

Šodien Biotēkā nopirku Raw Food krekerus pa Ls 3.80, biju pilnīgi satriekts, ka svaigēšanā var atļauties nobaudīt kaut ko, kas ir nedaudz pietuvināts maizei. Protams, krekeru cena ir brīnišķīgi augsta, lai tos baidītu katru dienu un lai pats pagatavotu krekerus ir nepieciešama žāvētava (dehydrator), bet šo ierīci es negrasos iegādāties tuvākajā laikā. Kā lai pagatavo tos sasodītos svaigēdāju krekerus? Izrādās vienkārši. Pats mājās uztaisi dehidrātoru! Do It Yourself.

Par pamatu iedvesmai un mazajam mājas vorkšopam smēlos šeit.
Nedaudz advancētāka mājas žāvētāja piemērs atrodams šeit.

Atrodam kartona kasti un izklājam to ar cepamo foliju.



Izveido krekera masu. Sablenderē kopā mandeles, saulespuķu sēklas, sakapā sīpolu un ķiploku, smalki sarīvē burkānu. Kā arī pievieno sāli, piparus, zaļās garšvielas. Visu masu plānā kārtiņā izklāj uz cepamā papīra.



Tā kā mūsu Home Made žāvētavas sirds ir 75 vatu spuldzīte mums vajag atrast sietiņu uz kā uzlikt krekera masu. Mūsu vorkšopā Knope nāca klajā ar ģeniālu ideju- izmantot badmintona raķeti kā žāvētaja atvilktni.



Te jau drīkst nedaudz ierēkt par mums, bet tikai nedaudz, jo šitā uzparikte strādāja. Izmērījām kastes temperatūru un tā bija nedaudz virs 40 grādiem. Karstums bija atbilstošs visiem svaigēdāja principu normatīvajiem aktiem.



Tā mēs žāvējām krekera masu veselu stundu. Apaļais plācenis palika jau nedaudz oranžāks, droši vien burkānu dēļ.



Tā kā žāvēt vajadzēs kādas 8 stundas, ja ne vairāk, sākām gatavot pusdienas. Mazgājot salātu lapas stāstīju Knopei, ka internetā lasīju, ka vēl var žāvēt uz radiatora vai cepeškrāsnī. Un tad Knope pateica maģiskus vārdus: "Klau, man taču ir cepeškrāsns." Izrādījās, ka cepeškrāsns ir iecerēta arī kā augļu un dārzeņu žāvētava, respektīvi, temperatūru var noregulēt zem 40 grādiem.



Krekera masu žāvējām kādas 5 stundas, tas bija palicis gandrīz ciets. Tā kā sēklas un riekstus nebijām sablenderējuši smalkā konsistencē mūsu krekeris nedaudz juka laukā. Āboliem un banāniem droši vien jāžāvējas visu nakti, lai tie pilnībā būtu izžuvuši.



Droši varu apgalvot, ka mājās var uzbūvēt pats savu dehidrātoru ar maziem ventilātoriem vai divām 60 vatu spuldzītēm. Man jau galvā ir doma kā uzbūvēt dehidrātoru no mājas sildītāja.

Read more...

Viktorijas Boutenko lekcija Maskavā 23. februārī 2010. gadā

Read more...

Say No to Chocolate.



Izrādās pārejot uz svaigēšanu nav obligāti jāaizmirst šokolādes garša. Šokolādes trifeles var viegli uztaisīt no karobes pulvera, valriekstiem un medus.

Read more...

27. diena Tradicionālais ēdiens.

>> ceturtdiena, 2010. gada 22. aprīlis

Šodien bija internacionālais vakars, katra valsts prezentēja savu kultūru, paražas un ēdienu.

Lietuviešu galds. Viņi bija līdzi paņēmuši pikantu sieru, praņikus, šokolādes kasti, kaltētu desu, maizes kvasu (Duonos Girn), kuru ražo kopš 1665. gada. Tad vēl uz galda bija divu veidu alus šķirnes- Švyturys (ražo kopš 1784. gada) un Kanupils 2006. gadā ieguva pasaules labākā alus titulu. Vēl viens dzēriens bija medots šņabis ar jauku nosaukumu TRAKA MIDUS, maksā apmēram Ls 6 un ir ap 15% stiprs.



Latviešu galds. Brīnišķīgas Latvijā ceptas tortes, ādažu garie čipši, Laimas konfektes, zefīri, rupjmaize ar kaņepju sviestu un Rīgas balzāms ar upeņu sulu.



Poļu galds.
Kaut kāds ķīselis, putna piena konfektes (Ptasie Mleczko), parastās ledenes (Raczki) un gotiņas konfektes (Krowka). Un vēl poļu jaunieši dejoja polonēzi, nejaukt ar polku, kas ir Čehijas vai Slovēnijas tautu deja.



Īsā latviešu- lietuviešu vārdnīca for Dummies.
"Puķīte" izrunājot latviski, lietuviski nozīmē "sieviešu dzimumorgānus."
"Krusa" izrunājot latviski, lietuviski nozīmē "paņemt priekšā mazu meitenīti"

Kāds virsraksts lietuviešu sieviešu žurnālā, ko šķirstīja Emilia- Vagina jautri oda? Tulkojumā no lietuviešu valodas nozīmē- Vai tev ir jūtīga āda?




Savukārt, runājot kā oda mana vargina, tad ir pienācis brīdis manā svaigēšanā, kad uz ādas ir parādījušies plankumaini, niezīgi, sarkani izsitumi, piemēram, uz sejas, rokām. Ceru, ka tā ir kārtēja ķermeņa detoksikācija. Ķermenis attīrās. Vēl viena doma, man ienāca prātā, ka tie izsitumi ir no ķimikālijām un pesticīdiem, kas ir dārzeņos un augļos, kurus ēdu, piemēram, tomātos un gurķos.

Read more...

Svaigēdāji Muskuļkalni!

>> trešdiena, 2010. gada 21. aprīlis

Romeo izteica komentāru, ka būtu labi, ja ēdot zaļas lapas augtu muskuļi. Izrādās, ka aug arī. Kā pirmo var minēt restlinga cīkstoni DŽordžu Hačkenšmitu (George Hackenschmidt) ar iesauku "Krievu lauva", maza auguma cīkstonis, svēra ap 100 kg, savā grāmatā The Way to Life reflektē par garīgumu un uzturu: "I believe I am right in asserting that our creator has provided food and nutriment for every being for its own advantage. Man is born without frying-pan or stewpot. The purest natural food for human beings would, therefore, be fresh, uncooked food and nuts."



Tad kā nākamo gribu pieminēt Stormu (Storm Talifero), kopā ar savu sievu un pieciem bērniem ir svaigēdāji. Storms ir svaigēdājs kopš 1972. gada un savos 60. gados ir saglabājis brīnišķīgu muskulatūru. Nesen iznāca sirsnīga Storma ģimenes dokumentālā filma "Breakthrought"



Populārs vācu svaigēdājs Dirks Riske (Dirk Riske) ēd zaļas lapas jau 15. gadus. Ja ir vēlēšanās krieviski var palasīt interviju ar Dirku Rike



Turpinot uzskaitīt visus kačokus, man emuārā vietas nepietiks. Kā pēdējo pieminēšu Nature Love, kurš ir kultūrists un svaigēdājs jau 7. gadus, pirms tam 25. gadus vegāns. Kādā intervijā viņš raksta, ka no rīta iedzer zaļo lapu koktēli un pa dienu apēd salātus



Kas tad īsti ir proteīni? Enzīmi? Praksē var redzēt, ka ēdot zaļas lapas var uzaudzēt un saglabāt līdz vecumdienām brīnišķīgu, muskuļotu augumu.

Read more...

26. diena Svaigēšana

Gandrīz jau būs apritējis viens mēnesis, kopš pievērsos svaigēšanai. Ēdot tikai zaļas lapas man ir izauguši milzīgi musīši, tagad vairs nevaru rokas taisni noturēt gar sāniem. Plēšu telefona grāmatas uz pusēm, šķaidu galvas kā riekstus.

RAW POWER!



Misters Hulks

Read more...

24. diena

>> pirmdiena, 2010. gada 19. aprīlis

No paša rīta devos uz sēravotu pēc olu ūdeņa pa to laiku mājas Saimniece sāka kurināt lielo baļļu. Balzaka vecuma sieviete, sirmiem matiem un jauneklīgu, gludu seju. Sarunā viņa lietoja tādus vārdus kā "fīča", "kruta". Pastāstīja, ka baļļu nopirka pa Ls 800, labāk esot pirkt priedes, nevis ozola baļļu. Kad baļļu iztukšo, koks saraujas un ozols vissliktāk izplešas.



Pilns galds ar celefāna maisiņiem.



Ar gludekli izgludina trīs slāņu maisiņus līdz viņi beidz sarauties.



Tad izgriež maka šablonus.



Otrs recycling maciņš. Ļoti lepns.



Naktī ar svecēm izgaismoja mežu. Daudz, kas ir sirreāls, maz kas ir reāls. Dredu meitenes recycling kāzu kleita. Brīnišķīgais griezums izceļ vijīgās auguma formas akcentējot taisno līniju harmoniju. hah



Vēl viena recucling kāzu kleita.



Organiski saplūdām ar apkārtējo nakts enerģiju, iederējāmies.






Nana savā elementā, iepriekšējā dzīvē viņa bija afroamerikāniete kovbojs vai
gospeļkora dziedātāja metodistu draudzē. (labots 21.04)



Viss sākas ar to, ar ko beidzās.

Read more...

23. diena

>> svētdiena, 2010. gada 18. aprīlis

Vēl viena diena recycling seminārā. Rīts sākās ar govju ķeršanu mežā. Neprasiet, gari jāstāsta. Pastāstīšu par papīra taisīšanu. Vecas avīzes saplēš mazos gabaliņos un aplej lielā bļodā ar karstu ūdeni. Visu masu mēs sablenderējām putrā. Klāt sametām visādas sūnas, sausās lapas tekstūrai.



Masu izklājām uz plastmasa sieta, kas novilkts uz koka rāmja. Izspiedām visu ūdeni. Virsū uzlikām dvieli un turpinājām sausināt, vēlāk nolikām mitro papīru žāvēties.



Tad no traša mums bija jāveido performances. Viena no grupām izveidoja aizkustinošu ready- made kaķīšu fotogrāfiju izstādi.



Vakara darbnīcā taisījām rokdarbus no visādiem materiāliem. Es no paniņu paciņas izveidoju naudas maku. Attēls pirms.



Un attēls pēc. Gatavs naudas maks. Izveidoju divas kabatas- gan sīknaudai, gan bankas kartēm.



Tā kā šis emuārs savā koncepcijā ir par svaigēšanu un nevis stāsts "Ko Toms dara pa dienu attēlos." Pateikšu, ka man ļoti paveicās ar semināra rīkotājiem. Naza no Rīgas atveda puskilogramu kviešu graudus un lucerna sēklas. Un brokastu musļu vietā ēdīšu žāvētos, diedzētos kviešu graudus. Un istabas skapītis ir pilns ar augļiem, jo Naza piekodināja, lai savācos augļus. Kā jau Kaža teica, ka riktīgi jauki, ka viņiem nav nospļauties, ko Tu ēd, vai neēd. Teikšu, ka nav grūti pie kopīga galda ēst tikai salātus, kaut arī daudziem es joprojām esmu "anoreksiskā modele", daži domā, ka tā ir diēta. Tā nav diēta, kaut kāds ierobežojums. Tas ir mans uzturs, tāpat kā Tev tavs vārītais kartupelis. Pamanīju, ka daži ir apslimuši semināra laikā. Kāpēc? Jo svaigā gaisā ķermenis sāk mobilizēt toksīnu attīrīšanās funkciju.

Read more...

22. diena Stalkeru dienu

>> sestdiena, 2010. gada 17. aprīlis

Burvīgs rīts. Piecēlos pirmais. Laicīgi iegāju dušā. Izgāju mājas pagalmā, saule sildīja sūnu brikšņus, no kuriem augšup cēlās balts aukstās zemes tvaiks. Meža gara elpa. Izpildīju savu ci gun . Brokastīs ēdu dārzeņu salātus, organizatori padomā arī par mani un pasūta salātus ar eļļu, nevis ar krējumu, pieberu klāt ķirbja sēklas un uzleju linsēklu eļļu. Vienīgi man drīz pieriebsies salāti.



Viena aina no mūsu ekšeniem. Mums iedeva virvi un mums bija jāizveido regulārs kvadrāta figūra, visiem turoties pie striķa, protams, acis mums aizsēja. Otrs līmenis bija, ka mums jāizveido trijstūris, neizdvešot nevienu skaņu un acis aizsietas ar šalli. Pilnīgi nenojautu, ka varu pilnīgi apjukt telpā, kad atņem acu gaišumu. Atcerējos vienu meditāciju, kurā visu dienu aizsien acis un tevī atmostas tavas redzes nospiestās maņas.



Tad mēs cēlām pili no plastmasa glāzītēm. Izmantojot tikai apaļu gumiju un mazu striķīti. Nobrīnījos, ka mūsu grupiņa bija labi organizēta un savstarpēji sadarbojās. Mana grupa pirmā uzcēla torni.



Bilde atsit Padomju laiku galdu. Varbūt tie sarkanie toņi vainīgi. Uz galda bija rauga pankūkas ar aveņu ievārījumu, un vinegrets ar vārītām bietēm, skābētiem kāpostiem un marinētiem gurķiem. Sapratu, ka nekāda svaigēšana nebūs, vēders it kā pilns vēl no pusdienu kāpostu salātiem, gāju uz durvju pusi, kad mani pārķēra Naza. Mēs piegājām pie bāra un virtuves ķēkša uztaisīja pilnu šķīvi ar gurķu un tomātu salātiem. Viņa teica, ka uztaisīja pavairāk, lai puisis nenoģībst. Sajutos kā nepilngadīga un anoreksiska modele. Pie galda lietuviešu meitene Nana izmeta komentāru, ka nevarētu ēst tikai salātus. Pastāstīju par svaigēšanas dzīvesveidu. It kā ar galvu māja katram vārdam, ko teicu, bet pie sevis domāja "Dīvainis, runā dīvaini." Pamanīju, ka mani kaitina runāt par svaigēšanu, jo pretī Tev uzmet 5 argumentus. Bet es nediskutēju, es izklāstu informāciju, ja Tev tā der, lieliski! Ja, ne, arī labi, es uz to pusi, bet tu vari un citu. Tad teicu, ka cepts ēdiens ir miris, tajā nav enerģijas. Uz ko viņa man atbildēja, ka es pats neesmu visai enerģiska persona.



Orientēšanās spēlēs laikā es satiku divus stalkerus pie sanatorijas ēkas. Viņi lēni pīpoja savas cigaretes, abiem knapi 15 gadi. Prasīju, vai viņi zina kā iekļūt sanatorijas mājā? Skaidra lieta, ka zina. Mēs izstaigājām pamestās telpas ar vannām.
Stalkeri mūs uzveda uz jumta.



Stalkeri. Viņi pastāstīja, ka kāds džeks esot nosities lifta šahtā, kad zaga krāsaino metālu.



Naza stāstīja, ka kāds balts tēls spokojas pa sanatorijas istabām. Neapmierināts klients? Vienīgais cilvēka ēnas nospiedums pamestajos koridoros.



Vannas, kurās smalkas dāmas un glauni kungi relaksējās ārstnieciskajās Baldones dūņās.



Pirmais sanatorijas stāvs bija nosēts ar grāmatu kalniem. Nolemtas palikt mitras un sapūt, sadalīties kopā ar sienu apmetumu un piedauzīgo, sarkano paklāju. Kas šīs grāmatas lasījuši, kas ir staigājuši pa šiem koridoriem. Tik daudz stāstu.



Ķemeru sanatorija izkonkurēja šo milzīgo 9 stāvu iestādi. Patērētājs vienmēr tiecas pēc lielāka komforta un to varēja atrast svaigi uzceltajos Ķemeros. Kāda sieviete 90. gados sanatoriju nopirka par Ls 1, ar domu, ka sieviete investēs naudu un atjaunos veco norietējošo slavu, bet pēc dažiem mēnešiem viņa izpārdeva visas mēbeles un tehnisko iekārtu. Un sanatorija atkal pārvērtās par rēgainu milzi.



Sanatorijas sienas kalpo par audeklu nesaprastajiem skolas jauniešiem, publiskā sarunu telpa, ar tiem, kas te ieklīst. Redzošā acs.

Read more...

21. diena jeb Welcome to Baldone

>> piektdiena, 2010. gada 16. aprīlis

Esmu ieradies nedēļas ilgā seminārā Baldonē. Un visi labi stāsti sākas ar baznīcas ēku.



Šī, lūk ir Svētā Miķeļa Luteriskā baznīca. 17. gs. Baldonē izveidojās maza luterāņu grupiņa un viņi izštukoja, ka uzcleļ koka baznīcu. Loģiski, ka tā sabruka pēc kāda laika. Tad 18. gs. uzcēla vēl vienu guļbaļķu ēku, bet tā ar ilgi nenoturējās un tad 1825. gadā uzcēla tādu baznīcu kādu mēs to varam skatīties tagad.



Tā ir Ķekavas upīte, kas tek gar sanatoriju, ļoti romantisks parciņš.



Sēravots "Ķirzaciņa". Nezinu. Kas un Kāpēc? Bet avots saucas Ķirzaciņa.



Tagad visas ēkas ir izdemolētas un pamestas, bet agrāk uz sanatoriju brauca daudz cilvēku, lai atgūtu veselību. Iespējams, viskrutākās personas, kas apmeklēja kūrortu bija Kurzemes hercogiene Doroteja un krievu rakstnieks V. Fonvizins.



Īss ieskats sanatorijas dzīvē. No rīta un vakarā pa visu sanatorijas teritoriju skan mūzika, tad no rīta tiek visi modināti doties pie avota dzert astoņas glāzes sēra ūdeņa, vēlāk visi dodas uz dūņu vannām vai pirti. Vēlāk tiek uzcelta sanatorija Ķemeros, kas izkonkurēja Baldones sanatoriju, jo piedāvāja lielākas ērtības.




Apkārt sanatorijai Baldones iedzīvotāji sacēla koka mājiņas, lai tās pa vasaru izīrētu sanatorijas viesiem. Tas esot bijis buržuju rajončiks, bet tagad vairs nē.


Tad es vēl uzzināju, ka Baldonē ir Mūzikas skola, liela un skaista neogotikas stila ēka. Baldonē vēl ir milzīga observatorija. Un kino, kas rāda dažus seansus nedēļa, cena ap Ls 2. Kopumā Baldone ir kluss un mierīgs novads, daudz priežu, kas man atsit jūras klātbūtni. Domāju uzpumpēt ritenim riepu un aizšaut uz sēravotu pēc ūdens. Tas avots smaržo pēc vecām olām un ūdens garšo pēc kanalizācijas, bet esot ļoti veselīgs.

Read more...

20. diena

>> ceturtdiena, 2010. gada 15. aprīlis

Nu, ko. Rīt aprit trešā nedēļa, kopš esmu svaigēdājs. Hip, hip, hip urrā.
Pirms kāda laiciņa pieteicos Recycling semināram Baldonē. Veselu nedēļu pie dabas, workshopi, internacionāla komunikācija. Protams, viesu namā arī ēdīsim un par to es arī nedaudz satraucos. Būs gan cepti kartupeļi, gan makaroni ar sieru, picas utii.. Vai spēšu atturēties un ēst tikai salātus (ja tādi būs)? Godīgi teikšu, ka nezinu. Barā vienmēr grūtāk turēt kontroli par savu rīcību. Bet es nodrošināšos, līdzi paņemšu saulespuķu sēklas, riekstus, ābolus, kaņepju sēklas, citronus un medu. Domāju, ka pāris dienām pietiks. Man vēl ir plāns pļavā salasīt mazās pienenes un taisīt salātus ar eļļu. Varbūt Zemgale vēl sniegos, vēl taču ledus gāja pa Daugavu. Kā tur ir Zemgalē? Vēl man ir plāns par badošanos.

Runājot par emocionālo un fizisko stāvokli. Tad īsumā jūtos lieliski. Uz ķermeņa ir parādījušies mazi, sarkani pleķīši, to es norakstu uz detoksikāciju, Viktorija Boutenko brīdināja, ka var parādīties sarkani plankumiņi.

Šodien atkal parādījās iekšējā balss, no sērijas "Kam Tev tas vajadzīgs? Tāpat visi dzīvo un tu dzīvosi vesels un normāls." Tāds monologs ilga kādu laiciņu, līdz beidzot, nodomāju, var būt tā arī ir taisnība. Jūtos vesels, no sejas nogājuši visādi izsitumi, kāpēc, lai es tā neizskatītos arī rītā? Pēc vārītiem rīsiem ar ceptiem dārzeņiem. Izlēmu, ka iešu apēst ceptus rīsus ar kariju, pa ceļam visu laiku uzdūros resniem cilvēkiem, iekritušām acīm, bulciņu vaidziņiem. Pie sevis nedaudz ierēcu, ka tā tik mana realitāte spēlē jokus. Tad apstājos pie kioska, lai pētītu šokolādes batoniņus, kad ieraudzīju, Zelta Zivtiņas reklāmu ar visiem tiem jauniešiem. Šajā seriālveidīgajā reklāmā filmējas 4. gadus. Un es atskārtu, cik viņi ir palikuši veci,nedaudz omulīgāki, vaigi iekrituši (kaut bilde ir PhotoShopota, acis nenoslēpsi). Ejot jau pa durvīm iekšā, sapratu, ka mans prāts grib darīt pāri šim burvīgajam, skaistajam templim- Manam ķermenim, kurš visu šos 22. gadus aizbāztu muti ēdis visu, ko šim bāzuši un nav pat iepīkstējies ar kādu hronisku slimību. Bet tagad izjutis renesansi, pilnībā atslēdza smadzenes pie pašām durvīm un pārņēma visu kontroli un metās prom, es pat neapzinājos, ka eju uz tirgu, lai pirktu ābolus. Smadzeni pieslēdza atpakaļ, kad samaksāju tantiņai par kilogramu ābolu.

Read more...

18. diena

>> otrdiena, 2010. gada 13. aprīlis

Vienkārša dokumentālā filma, kur cilvēki izārstē diabētu 30 dienu laikā, ēdot svaigu un termiski neapstrādātu uzturu. Mūsdienu mīļā medicīna diabētu uzskata par neārstējamu.
Nesaprotu, ko viņi tur Stradiņos īsti mācās? Kā pareizi zāļu receptes izrakstīt? Ar Veselību nodarbojas saujiņa entuziastu, bet ar Slimībām ņemas vesela medicīna. Nekad neesat domājuši, kāpēc Slimnīca saucas tieši tā? Tāpēc, ka neviens tur ar Veselību nenodarbojas, tas ekonomiski nav izdevīgi.Ja šī iestāde sauktos Dziedinātava, tad neviens neteiktu "es slimoju", bet gan "es dziedinu sevi." Vai jūtat atšķirību? Mostaties.

Ziemā smagi sasitu celi, aizbraucām uz slimnīcu, ārsts izrakstīja divas dažādas zāles, iekšķīgai lietošanai, acīs neskatoties. Receptes izmetu miskastē, sildīju celi ar rokām un vizualizēju zilu krāsu, katru vakaru. Kāja pārgāja nedēļas laikā.

Vai kāds ārsts vēl atceras, ko teica Hipokrāts? Lai Tavs ēdiens ir kā zāles un Tavas zāles ir kā ēdiens.


Read more...

16. diena

>> svētdiena, 2010. gada 11. aprīlis

Iesaku noskatīties Victorijas Boutenko lekciju "12 soļi pretī svaigēšanai", šī lekcija man ļoti palīdzēja un iedvesmoja mani sākt svaigēšanu. Viktorija Boutenko ir lieliska pasniedzēja, domāju, ka nevienu vienaldzīgu neatstās viņas paustās domas un pieredzes. Ja kāds vēlas, tad varu epastā arī nosūtīt viņas grāmatu krievu valodā.

Read more...

15. diena

>> sestdiena, 2010. gada 10. aprīlis

Šodien atklāju fenheļa maģisko garšu. Šim dārzenim ir anīsa smarža un garša, visnotaļ sulīgs. Palīdz pret vēdera uzpūšanos, bagāts ar C vitamīnu un Kalciju, Dzelzi un Kāliju, izrādās arī ar beta karotīnu.

Gatavoju salātos kopā ar apelsīnu un eļļu. Savdabīga anīsa garša.
Lasīju,ka var arī izraisīt halucinācijas. :]

Read more...

Krīzes, lūzuma punkts.

>> piektdiena, 2010. gada 9. aprīlis

Kas tā par svaigēdāja grēksūdzi, ja es te nerunātu par klupšanas akmeņiem.

Es atzīstu, ka esmu atkarīgs no vārīta ēdiena.

Šodien domāju beigt savu svaigēšanu, jo prātā uzradās domas, tādas kā "Kam tev tas viss, tas, ka esi veģetārietis ir gana pietiekoši." Un manā galvā miglas plīvurs sabiezēja un aizsedza visu, ko biju jau uzbūvējis. Paldies, dievam, ka blakus bija Knope, kas man palīdzēja, uzklausīja un atmodināja iekšējo balsi. Izlaida no briesmīga pagraba, prāts to iespundēja ar afirmāciju "Viss ir kārtība. Tev viss izdodas!" Jā, mani piemeklēja slavenā svaigēdāju krīze, kad stāvi veikalā un domā, ka jāpērk cepti kartupeļi, bet es nopirku gurķus. Ja nebūtu bijis sarunas un atbalsta, es būtu nolaidies un vīlies. Tāpēc, ja kāds ejat svaigēdāja taciņu nodrošinieties ar jaukiem cilvēkiem sev blakus, pie kuriem griezties pēc atbalsta. Ja būsiet tikuši pāri kārdinājumam, ar visu patību, tad izplūdušais kārdinājums pārvērtīsies eiforsikā enerģijā, un ieplūdīs pa visām čakrām un būsiet spēcīgāki nekā bijāt jebkad agrāk. Lūk, kāds ir šis noslēpums. Un Nīče nemeloja; Viss, kas Tevi nenogalina, dara Tevi tikai stiprāku.

Read more...

14. diena

Tātad jau ir 14. diena un svaigēšanas eksperiments iet uz beigām. Apsolītās septiņas dienas ir izvērsušās pilnās divās nedēļās. Par ko man ir liels prieks.
Vēlāk apkopošu detalizētāk ieguvumus un zaudējumus.

Read more...

Raw, raw, raw, Rau, re, kur borščs

>> ceturtdiena, 2010. gada 8. aprīlis



Jā. Tas ir tas, ko jūs domājat. īstais. Pēc īstās krievu sievietes, Viktorijas Boutenko receptes. Īstais svaigēdāja borščs. Sākumā biju skeptisks, kas tur vispār var sanākt. Bet garšoja vienkārši lieliski, paldies dievam , saliku pareizās proporcijās garšvielas. Galvenais, ka ēdiens bija sātīgs un jutos paēdis, pietika pat rītdienai brokastīm.



Recepte:
biete, ingvera saknes trīs daivas, ķiploka daiva, lauru lapa, ūdens.
Visu šo sablenderē šķidrumā.
Nākamo blenderē, nedaudz uz lēnāka ātruma-
apelsīnu, burkānu, tējkaroti medus, tējkarote ābola etiķa, nedaudz eļļas.
Savukārt, virtuves kombainā sakapā valriekstus.
Visu saliek kopā lielā bļodā un piegriež klāt zaļumus- dilles, pētersīļus, kreses u.c.

Read more...

  © Blogger template Simple n' Sweet by Ourblogtemplates.com 2009

Back to TOP