38. diena

Kā jau paziņoju četras dienas biju atgriezies pie termiski apstrādāta ēdiena. Neizjutu ne mazāko vainas sajūtu vai sevis šaustīšanu, toties izjutu smagu fizisku diskomfortu, piemēram, sāpes vēderā. Sapratu, ka tā nevar turpināties, saņēmos un pārgāju atpakaļ uz svaigēšanu. Atgriešanās svaigēšanā izraisīja divreiz lielāku diskomfortu. Sāka sāpēt galva, visu laiku gribējās gulēt, pirms tam ēstie salāti bija negaršīgi un pretīgi. Vienīgais, ko gribēju, bija medus un ziedputekšņi. Vienu nakti asiņoja deguns un veselu dienu bija diareja. Neizklausās tik traģiski, cik es te uzskaitu šos visus detoksikācijas simptomus. Ķermenis ar visu savu spēku centās īsā periodā izvadīt no organisma visus draņķus, ko biju saēdies. Turpināju sevi motivēt, iedvesmot (nemelošu nebija viegli) un meklēt informāciju. Kāpēc nav ieteicams strauji pāriet svaigēšanā un kāpēc ir tāds nogurums?

Izrādās, pagājušajā gadsimtā Arnolds Ehrets atklāja interesantu likumsakarību sakot, ka toksīnu eliminācija (izvadīšana) no organisma tiek pārtraukta, kad vārīts ēdiens iekļūst kuņģī. Tas nozīmē, ka svaigi produkti iedarbina spēcīgu attīrīšanās mehānismu, kuru pavada nogurums un bezspēks. Vārīts, nedzīvs ēdiens neiedarbina šādu mehānismu, neizvada toksīnus, bet tikai viņus uzkrāj organismā. Tāpēc resni cilvēki īstenībā ir kaulu kambari, viss ķermenis ir piestūķēts ar neizvadītiem sārņiem, mirušiem audiem.

Tas arī nav viss, jo termiski apstrādāts ēdiens bloķē ķermeņa attīrīšanās mehānisku, organisms it kā kļūst paralizēts. Ķermenis sāk prasīt ēdienus, kas izraisa intoksikāciju, līdzīgi ir ar tabaku, alkoholu un narkotikām. Sākas lomkas. Sanāk, ja cilvēks atmet smēķēšanu organisms sāk tīrīties no ogļskābās gāzes un cilvēks izjūt narkotisku vēlmi uzpīpēt kādu cigareti. Toksīnu elimināciju (izvadišanu) pārtrauc kārtēja cigarete un cilvēks izjūt komfortu. Un dzīve ir atkal skaista! Šis apburtais loks turpinās līdz cilvēks nomirst, jo toksīnus vairs nav kur noglabāt un sirds vairs neiztur lielo slodzi.